Kā noticēt sev, saviem spēkiem, un cīnīties ar savām šaubām.

Kad tu apšaubi savas spējas, tu savas spējas atdod šaubām Tu zini ko tā balss  tavā galvā saka... Tu nevari to izdarīt, tu nekad nebūsi pietiekoši labs. Tu izgāzīsies. Šis teksts  izskan galvā ikreizi, kad tu izstādi savu mērķi, tā kritizē tevi vienmēr, kad dzīvē vis noiet greizi, ne tā kā  biji ieplānojis, tā nomāc tevi, un traucē saņemties nākamajiem panākumiem vai soļiem uz to.   Tu zini ka nedrīkti šaubām sevi ietekmēt, bet tās tevi kritizē. Un tu neviļus atkal atceries pagātnes barjeras Šaubas ir ļoti mantkārīgas,  tās iemanto tavu uzticību, lai tu nespētu loģiski domāt, līdz ar to justies laimīgs, un atstāj tevi ar bailēm un nedrošību. Tu sāc censties atbrīvoties no šaubām spiežot sevi  „domāt pozitīvi” kas parasti nedarbojas tik labi kā vēlētos. Jo vairāk tu cīnies ar savām šaubām, jo vairāk tās ņem virsroku. Lai vai kā ar zināšanām un izpratni tu vari izmantos tās kā labumu sev. Stāsts par sapņu sabrukumu un realitātes pieņemšanu. Bērnībā man ļoti patika zīmēt, tas man bija tik pat aizraujošs pasākums kā iet spēlēties ārā uz rotaļu laukumu. Kādā savā bērnības posmā, es nolēmu ka kļūšu par mākslinieku kādā ar to saistītām nozarēm. Tomēr agri uzradās kritiķi manā dzīvē, kuri ātri aprāva manu vēlmi darboties tālāk šajā sfērā. Noteikti arī jūs esiet savā dzīvē daudz dzirdējuši ko līdzīgu: „Māksla ir super, bet ne īpaši tālredzīgs iegūldījums nākotnē, ja tas paliks tikai hobija līmenī, tad kļūsi par vienu no vairākajiem māksliniekiem kuri dzīvo pusbadā.” Bērnībā mēs paļaujamies uz pieaugušo teiktā, un raidam to tālāk jo ja jau pieaugušie tā saka, tad tā noteikti arī ir, vai ne?! Bet tīņu gados mums iekšā kūņojas maza cerība ar kuru cīnamies: „Zīmēšana ir jauka, bet nav nepieciešama. Es tāpat nebūšu tik labs kā lielie profesionāļi, man pat nav neviena pieteikuma apstiprināta ar kādu no mākslas skolām.” Ar gadiem es padevos nemaz nesākot cīnīties. Es tā rīkojos jo mani vadīja bailes. Es baidījos par to ko teiks citi cilvēki. Es baidījos no tā ka visi ienīdīs manu mākslu. Es baidījos izgāzties kā mākslinieks. Kad bailes sagrābj jūs, tad visi tavi mīļākie mērķi pazūd vistālākajā stūrī, bet ne izgaist pavisam, vai ne?! Ja to atstāj bez ievērības, infekcija bailes un sevis apšaubīšana var izplatīties. Jūs neapzināti sākat apšaubīt savas zināšanas, un prasmes. Tas nozīmē pievērs uzmanību tam, kā tu reaģē uz lietām, atrodot sakni jūsu nedrošībai, un veicot pasākumus, lai novērstu jūsu bailes. Tagad es sev vairs nesaku, „Es nekad nebūšu pietiekoši labs mākslinieks” . Tā vietā es sev jautāju, „Kas man jādara, lai kļūtu labākais?” Un es sāku no paša sākuma – kā mazs bērns. Es eju uz zīmēšanu katru nedēļu, tagad jau trīs reizes nedēļā, atbrīvojot sevi no bērnības bailēm, esmu sev palīdzējis atklāt daudz citus izaicinājumus, un atvēru savu mazo biznesu. Šaubas nedrīkst mūs biedēt kā tāds briesmonis, tās noņem mums perspektīvas. Nākošie ieteikumi varētu jums palīdzēt tikt galā ar jūsu šaubām. Identificē un atvieglo savas šaubas. Iemācies noteikt kad tu sāc šaubīties, ja tu sāc sev teikt –es nevaru, vai es nezinu ko darīt, tās ir pirmās pazīmes, lai sāktu ar sevi strādāt, un atbrīvoties no šaubām. Tā vietā, lai teiktu sev, „Es to nevaru” sakiet, „Es to nevaru pagaidām, bet es uz to strādāju.” Vai ja tu sāc iedomāties, „Ja nu es izgāzīšos?” tu vari sev atbildēt, „Nekas, tad es mēģināšu vēlreiz”. Veicot šīs transformācijas negatīvās situācijās, tu audz, un esi tuvāk savām iespējām izvirzīties.  Beigu galā runa iet par to ka jūs dodiet sev iespēju sasniegt mērķus. Beidziet klausīt toksiskus cilvēkus. Toksiski cilvēki ir tie, kuri uzskata ka visu var sasniegt ātri, un bez liekas piepūles, tie būs inde jūsu prātam, un novedīs jūs pie bezcerības. Neļaujiet viņiem paņemt savu enerģiju, tikai tāpēc ka tie ir savu jau iztērējuši. Tā vietā mēģiniet atrasties vidē, kurā ir kaislīgi ideju cilvēki, atbalstoši cits citu, kuri iedvesmo jūs, un ļauj pacelties citā līmenī. Tos var atrast starp ģimenes locekļiem, lasot grāmatas. Tie pacels jūs, kad jutīsieties nomākti, un neļaus ļauties šaubām . Atgādiniet par saviem sasniegumiem. Šis ir grūti. Kad esiet nomākts vieglāk ir atcerēties slikto, nekā labo. Tātad es iesaku rakstīt sarakstu, un sarakstīt visus lielos, un mazos sasniegumus, kurus esiet paveikuši. Ja jūs esiet pieticīgs, palūdziet kādu, kuram uzticieties, lai uzraksta sasniegumus, kurus viņi uzskata jūsu. Tas ir ļoti atsvaidzinoši, un ceļ emocionālo pašabziņu. Un, visbeidzot, glabājiet sarakstu ar sevi, un katru reizi, kad jutīsieties nomākts, pārlasiet to, tas neļaus jums pazust. Uzticies un mīli sevi. Tu noteikti vairāk laika pavadi esot savs ienaidneks, nekā labākais draugs. Bet tu esi nopelnījis izturēties pret sevi labāk.  Beigu galā tev būs jāpavada visu mūžu ar sevi. Domā šajā virzienā: vai jūs ļaunprātīgi nosodiet savu mīļos tuvākos cilvēkus, vai jūs ļautu viņiem ciest, ja nē, tad kapēs to darīt ar sevi?! Tātad esiet laipni pret sevi. Cieniet sevi. Dod sev atļauju mēģināt....un mēģināt vēlreiz. Šaubas nekur neizgaisīs. Tomēr, ar laiku tu iemācīsies ar tām labāk tikt galā. Tās mēģinās pārņemt tevi katru reizi, kad tu izkāpsi no savas komforta zonas, un iesi uz saviem mērķiem. Bet zini ka tās nav iemesls, lai baidītos, un atliktu savus plānus. Protams kaut kas var noiet greizi, bet ja tu nekad nemēģināsi, tu zaudēsi iespēju izmainīt savu dzīvi. Vai tu vēlies dzīvot nerealizējies?