Kāpēc vajag vēlēties...

Vēlēšanās esamība jau garantē tās piepildīšanos.Tā parasti ir kā uzliesmojums. Tu pamosties un jūti, ka tev tieši tās trūkst, cik ļoti gribas, lai tieši šī konkrētā vēlēšanās īstenojas. Turklāt – nekavējoties! Kur tāda dedzība? Kāpēc tā pēkšņi to sagribējāt?

Vispirms rodas vēlēšanās, bet tikai pēc tam loģiski izskaidrojam, kāpēc mēs to gribam, bet, ja pētām no pašiem vēlmes pirmsākumiem, varam pārliecināties, ka tā radusies gluži vai no... nekurienes. Tāpat kā domas. Pievērsiet tām uzmanību – kur tās ir? No kurienes atnāk? Kā parādās? Zinātnieki pierādījuši, ka galvā nav tādu nodalījumu, kuros tiktu ģenerētas domas. Viss, ko varam redzēt, – ir reakcijas uz to vai citu domu. Un tā jau ir domāšana. No tukšuma atnāk un tukšumā aiziet. Tāpat arī vēlmes. Ja vēlme ir nosūtīta, tad noteikti jau ne tāpēc, lai plosītu jums dvēseli. Tās nolūks parādīt, kur jums dzīvē jāvirzās,kas jums pietrūkst,pilnai laimei.Vēlēšanās ir kā orientieris.

 Ja dzīve ir lauks, tad vēlmes – norādījumu zīmes, kur mums jādodas. Ja jau vēlēšanās ir radusies un ilgu laiku nenodziest, tas nozīmē, ka tā nogatavojas jūsos. Varētu likties, ka vēlēšanās tikai aizdedzina tās vai citas emocijas. Vienos gadījumos tās iedvesmo, kādos citos – satrauc. Patiesībā vēlme pārkārto visu jūsu dzīves fokusu, jūsu pieeju notikumiem. Vēlme ir orientieris, kurš parāda, kādā virzienā jums jāiet. To jūs nevarat ignorēt. Tas turpināsies tik ilgi, kamēr pastāvēs vēlme. Turklāt emocijas ļoti stipri izkropļo realitātes uztveri, kam seko noteikta rīcība, bet tai – rezultāti. Vēlme ir ceļš līdz punktam B.

Kad vēlme rodas, jūs nostājaties uz ceļa, kas aizvedīs līdz jūsu vēlmei. Saprotiet, ka tā darbojas kā filtrs, kā notikumu siets. Ja skatāties uz dzīvi no savas vēlmes pozīcijām, tad neapzināti izvēlaties tos lēmumus (risinājumus), izvēlaties tādas rīcības tehnoloģijas, kas jūs aizved pie jūsu vēlēšanās piepildījuma. Ja dzīve ir iespēju lauks, tad šai laukā ir milzīgs daudzums ceļu. Kā jūs nosakāt – kurp doties? Jūs to darāt ar vēlmju palīdzību. Vienas no tām ir sekas secinājumiem, citas – kā iekšēji uzliesmojumu zibšņi.

Bet ja tā, tad vēlēšanās nevar nepiepildīties. Savā ziņā tā vai citādi jūs to īstenojat. Jautājuma būtība ir tāda - vai jūs to darāt apzināti un ātri, vai arī jūs nesaprotat, kas notiek. Bet tā, ka nenotiek nekas, tā nevar būt. Vai nu jūs vēlmi iemiesojat sevī, vai – ne. Uz vietas jūs nekad nestāvat. Jo spēcīgāk kaut ko vēlaties, jo rūpīgāk norisinās atsijāšana, jo spēcīgāk darbojas informācijas filtrs, kas tiek sūtīts no ārienes. Un ceļš kļūst īsāks... Kad šis process norisinās neapzināti, tas ir lēns. Jūs nevarat forsēt notikumus un paātrināt vēlmes īstenošanos. Kad jūs šo fenomenu izprotat, tad varat to daļēji kontrolēt. Vēlme – ir kustības vektors.

Ja esat kuģa kapteinis, bet kuģis ir jūsu dzīve, tad vēlme ir kustības vektors, pa kuru jūs vadāt savu kuģi. Stāvēt uz vietas jūs nevarat. Tad jūs aiznestu straume. Taču jautājuma būtība slēpjas citā aspektā – kā šo procesu paātrināt...