Mīlestība tik dažāda ...

Mīlestība tik dažāda ...

Mīlestība - attieksmes, izturēšanās, domu un emociju kopums, kas ir vērsts uz partneri. Tā ietver sevī vajadzību pēc partnera, uzticēšanos savam partnerim, rūpes par viņu, kā arī toleranci, uzskata, ka mīlestību veido trīs faktori – kaisle, uzticēšanās un intimitāte.  Šo trīs faktoru kopsumma veido īstas mīlestības modeli. Kaisle tiek saistīta ar seksuālo pievilcību, kas ietver sevī erotiskās intereses un seksuālo piepildījumu. Uzticēšanās ietver sevī pieķeršanos partnerim, atbalsta pieejamību un dalīšanos notikumos, piedzīvojot dažādas emocijas. Intimitāte ietver sevī saistību un tuvību, ieinteresētību par partneri un attiecībām, kā arī pašatklāsmi. Būtiski ir pieminēt, ka dažādās attiecībās šo faktoru izteiktība var izpausties dažādi. Šī modeļa autors atkarībā no šo trīs faktoru izteiktības pakāpes, ir izanalizējis sešus mīlestības veidus. Ja attiecībās dominē intimitāte, pēc autora domām, tā ir patikšana. Ja attiecībās pārākumā ir kaisle, tad tā tiek pielīdzināta aizrautībai. Ja attiecībās noteicošā ir uzticība, tad pāris var piedzīvot iztukšotas mīlestības izpausmes. Savukārt, ja pārī dominē gan intimitāte, gan uzticēšanās, tad, iespējams, tā ir romantiskā mīlestība; ja uzticība un kaisle – bezjēdzīga mīlestība; ja uzticība un intimitāte – tā ir tikai draudzība.

Šoreiz vairāk būs ieskats mātes un bērna attiecībās...

Drošā piesaiste - vēlēšanās atrasties mātei tuvumā un kontaktēties ar viņu. Tas tiek aktīvi pausts gan komunikācijā, gan atkalredzēšanās situācijās. Bērns ir ieinteresēts darboties kopā ar māti, tomēr pieļauj arī nepazīstama un sveša cilvēka klātbūtni, kas parāda bērna atvērtību saskarsmei. Mātes prombūtnē viņš izrāda mērenu satraukumu. Bērns māti no prombūtnes sagaida ar smaidu, vēlēšanos apskaut un atrasties tuvumā. Ja bērns reaģē šim modelim atbilstošā veidā, tad māte pret viņu visdrīzāk ir bijusi mīloša un gādīga. Bērna vajadzības ir tikušas apmierinātas, tādēļ viņā veidojusies drošības izjūta un uzticēšanās citiem un apkārtējai videi.

Izvairīgā piesaiste - patstāvīgums un bērni labprāt spēlējās ar rotaļlietām. Mātes prombūtnes laikā bērns izrādīja nelielu vai neizrādīja nemaz satraukumu un ilgas pēc mātes. Pret svešinieku bērns izturējās līdzīgi kā pret savu māti. Atkalredzēšanās situācijās bērnos tika novērota izvairīšanās no vecāka, kas izpaudās bērna dusmās un noraidošajā attieksmē. Atbilstoši šim bērna uzvedības raksturojumam, māte visdrīzāk ir bijusi konsekventi vēsa un izrādījusi noraidošu attieksmi pret bērnu. Bērna māte nav pietiekami aprūpējusi bērnu, apmierinot viņa vajadzības.

Ambivalentā piesaiste - šķiršanās brīžos tika novērots liels satraukums, bet atkalredzēšanās situācijās bērns izturējās divpusēji – vēlēšanās būt kopā ar māti mijās ar vēlmi nesaistīties un nekomunicēties ar viņu.

Bērniem raksturīga trauksmaina uzvedība un nemitīga savas mātes meklēšana un nenomierināma raudāšana un satraukums. Ja bērni reaģē šādi, tad vecāki visdrīzāk ir bijuši nekonsekventi – reizēm mīloši, bet reizēm noraidoši.

Dezorganizēta piesaiste - pretrunīga uzvedība – periodi, kad bērns demonstrē uzvedību, kas raksturīga izvairīgajai piesaistei un kad uzvedība līdzinās ambivalentajai piesaistei. Šo bērnu vecākiem tika novērota neiejūtīga attieksme saskarsmē ar savu bērnu.

Emocionāla saikne

 

Emocionāla saikne  - agrīna mātes mīlestība pret savu bērnu un ietver jūtas pret zīdaini pirmajās dienās pēc viņa dzimšanas. Šī saikne piesaistes kontekstā ir nozīmīga, jo tas ir sākums mātes un bērna savstarpējām attiecībām un sadarbībai. Māti pārņem izjūtas, kas līdzinās ekstāzes stāvoklim. Tās parasti veidojas no mātes puses kā turpinājums viņas grūtniecībai.

Piesaiste

Piesaiste ir bērna relatīvi ilgstošā emocionālā sasaite ar kādu noteiktu personu, kas visbiežāk ir māte. Tā izskaidro bērna un viņa pieķeršanās figūras savstarpējo mijiedarbību, kas balstās uz būtisku faktoru – pieķeršanās figūras rīcība ietekmē bērna vēlāko personības attīstību. Piesaistes teorijas pamatlicējs ir angļu psihoanalītiķis Boulbijs. Viņa koncepcija ietver sevī likumsakarību, kas izskaidro šo bērna un mātes mijiedarbību, un bērna reaģēšanu uz mātes prombūtni kā protestu dziļās sasaistes pārraušanai. Tātad piesaistes būtība ir vislabāk novērojama mātes prombūtnē vai abu šķiršanās brīžos. Bērnam ir raksturīga vajadzība pēc drošības, un to sniedz viņa piesaistes figūra, kas visbiežāk ir bērna māte, aprūpējot mazuli un apmierinot viņa vajadzību pēc siltuma un labsajūtas.


 

Autorizācija:
Zīlēt var dažādi. Pamēģini!
TOP ekstrasensi
Meklēt draugus / domubiedrus:
© 2012 www.Your-Life-Studio.com. Mājaslapas izstrāde: SIA MegaSoft.