Liktenīgās attiecības

Daudzi man kā ekstrasensei ir uzdevuši jautājumu :”Vai šīs attiecības man ir liktenīgas?”

Ko tad īsti mēs gribam saprast, saņemot atbildi uz šo jautājumu? Kāpēc tāds jautājums tiek uzdots?

 Pirmkārt, kā novērots, reizēm atbilde nepieciešama, lai dzīvot būtu vienkāršāk - balstoties uz atziņu, ka “No likteņa jau neizbēgsi!” Tādā gadījumā taču neko nav iespējams mainīt, tad lai nāk, kas nākdams, jo galu galā tas ir likteņa lemts.

 Otrkārt, jautājot tiek meklēts iegansts, apstiprinājums un attaisnojums cilvēka bailēm un nedrošībai mainīt savu dzīvi: ”Viņš bez manis izputēs, nav dzīvotājs, nevaru viņu pamest vienu! Un vispār jau nav nemaz tik slikti tad, kad nedzer vai netrako... Laikam tāds ir mans liktenis.”

 Mana atbildes versija, iespējams, ne katram patiks.

 Katrā dzīves periodā attiecības var būt un var kļūt par liktenīgām. Arī tās, kas, šķiet, vieglprātīgas vai īstermiņa. Tad būtiska ir pati rīcība un svarīgs ir tās mērķis. Partneris, kas ienāk jūsu dzīvē, nav aklas nejaušības spēle, viņš ir atnācis, lai parādītu, cik stipri vai vāji esat, lai atsijātu, ko vairāk par visu vēlaties - mīlestību, naudu vai seksuālo baudu. Protams, ja tas viss nāk kopā, tad ir ideāli. Tomēr kādam arī tas var šķist par daudz.

 Svarīgi saprast, ka liktenīgā partnera veidols un nozīme, kādu to iztēlojāties jaunībā, ar laiku var mainīties. Tas, protams, ir normāli – laikam ritot, palielinās arī cilvēka pieredze. Vairumā gadījumu, pateicoties tai, mēs kļūstam saprotošāki, gudrāki. Kopumā pieredzei jāveido redzējums - kādu cilvēku pašreiz vēlamies sev blakus. Protams, ja vēlamais ideāls no jaunības laikiem nemaz nav mainījies, tad jau ir grūtāk.

 Iztēlojieties svarus (aizveriet acis un vizualizējiet), kuru vienā pusē uzlikta jūsu attiecību pieredze, bet otrā – jūsu vēlmes. Kāda ir proporcija starp jūsu pieredzi un vēlmēm? Iespējams, ka šāda vizualizācija palīdz gan izprast problēmas, gan saskatīt, kam vēl būtu pievēršama uzmanība. Ķerieties pie zemapziņas inventarizācijas – izmetiet ārā to, kas vairs nav nepieciešams! Tā jūs samazināsit attālumu, kas ejams pretī pilnvērtīgām attiecībām.

 Varbūtība, ka esat jau agrāk bijuši kopā iepriekšējā dzīvē, astrālo dvīņu teorija, - tādas lietas, protams, pastāv, bet ne jau vienmēr... tieši jūsu gadījumā.

 Arī dvēseļu radniecība, uz ko bieži atsaucas, pamatojot saikni starp gados stipri atšķirīgiem partneriem, nereti ir malduguns, kas veicina sāpīgu attiecību veidošanu. Mēs it kā vēlamies iekāpt divreiz vienā un tajā pašā ūdenī. Tekošā ūdenī. Saņemt to, ko jau reiz esam saņēmuši un iztērējuši. Laiks, kurā dzīvojam, mūs “stumj” uz priekšu, to nav iespējams pagriezt atpakaļ un atkal nonākt tur, kur jau bijām. Tas iespējams tikai sapņos un ilūzijās. Tāpēc lietu patiesie cēloņi meklējami sevī un partnerī. Nav jābaidās no tā, ko sirds atbildēs, jo citreiz labāk ir noraudāt dienu, nekā to darīt gadiem, klusu pie sevis atzīstot: “Es taču to zināju, man jau to teica...” Protams, mēdz būt arī izņēmumi...

 Par liktenīgām attiecībām droši var runāt tādos gadījumos:

 Kopdzīves vai savstarpējā sakara rezultātā laikā ir piedzimis bērns. Tad attiecības ir liktenīgas, jo to pamatā ir kopsaikne (piesaiste) uz mūžu.

• Abu partneru kopējam bērnam nav ļauts piedzimt (aborts). Arī tādas attiecības ir liktenīgas, un tām ir negatīvs nospiedums zemapziņā uz mūžu (visbiežāk depresijas veidā).

• Bērns vai bērni tiek pamesti. Tādas attiecības ir liktenīgas, un to sekas izpaužas tādējādi, ka nekas nesniedz pilnvērtības, gandarījuma sajūtu (pametējam ir kompleksi).

• Esat apprecējies dēļ naudas, amata vai vienkārši tāpat. Tādas attiecības ir liktenīgas. Tad dzīve ir bez mīlestības, to pavada slimības.

• Saraksts ar liktenīgo attiecību modeļiem var būt ļoti plašs. Turklāt modeļiem vienmēr būs arī nianses - attaisnojumi. Tomēr attiecību pamatā vienmēr ir jūsu rīcība. Jo tā būs pareizāka, bez ambīcijām, kas koncentrējas ap vārdu “man”, jo liktenīgās attiecības savā dzīvē būs pamats pieminēt kā pozitīvu rezultātu.

 Raksta autore: Silvija Zobena