Es ticu laimei...

Esmu pārgājusi jaunā ticībā - es ticu laimei.

 Cilvēks nebūs dzīvē laimīgs, ja gaidīs, līdz beidzot kāds ieradīsies viņu "aplaimot". Katram no mums ir vajadzīgs tāds īpašs iekšējais stāvoklis - "bāzes laime". To veido draugi, lietas, darbības, notikumi, kas liek izjust prieku. Tad, daloties tajā ar citiem, jums būs iespēja saņemt dubultdevu šo jauko emociju atpakaļ.

 Jāpiebilst, ja emocijas ir pretējas - negatīvas, kas dzīves gaitā ir sakrājušās, un ja apkārt jums ir tādi draugi, kas nav draugi, mīļotie, kas patiesībā nemaz nav īsti mīļotie, ja māja ir pilna ar mantām, kuras jums patiesībā nav vajadzīgas, ja slikta rīcība ir kļuvusi hroniska, - tad, protams, sākot dalīties ar visu šo “bagātību”, laimīgs nekļūsiet.

 Tāpēc meklējiet tādus cilvēkus, ar kuriem jums ir kopējas intereses, necentieties otru pārliecināt, ka tas, kas ir labs jums, būs labs arī viņam. Netērējiet savu dārgo laiku, uzspiežot citiem savus uzskatus par laimi. Galu galā tas jums pašam nedos neko, izņemot to, ka, cilvēks, ko gribējāt pārliecināt un mācīt, kā kļūt laimīgam, no jums novērsīsies. Protams, vienmēr jāatceras, ka mēdz būt arī izņēmumi ierastajā lietu kārtībā.

 Mīliet sevi, audziniet sevi un vadiet savu dzīvi tā, lai apkārtējie tiecas pēc jums. Rūpējieties par sevi, protams, personības pievilcība slēpjas ne tikai ārējā skaistumā! Mūsu zemapziņas spēj sarunāties bez vārdiem, dvēseles - just bez  vārdiem, sirdis - priecāties bez vārdiem. Tādēļ visu nosaka pamatu pamats - cilvēka nolūks, kas var būt egoistisks vai abpusēji tīkams!

 Aiciniet čatā ekstrasensus,izjautājiet, kā labāk rīkoties un saņemiet atbildes - vai tas uz ko ceriet var piepildīties...

Enerģētiskie bojājumi var būt ...

 Nesen izlasīju diezgan interesantu rakstu ar nosaukumu “Lāsti”. Raksta autors apgalvo, lāsts darbojas daudz vājāk par burvja uzliktu kaitējumu. Tas neatbilst patiesībai. Vāji darbojas tikai tādi lāsti, kam nav norādīts precīzs adresāts.

 Par neprecīzu lāstu var saukt tikai tādu, ko cilvēks izteicis dusmās, neveicot atbilstošu rituālu. Tā, piemēram, vienai vecenītei bija iemīļots tāds lāsts: “Kaut tevi lietus izmērcētu!”, un, lai cik tas dīvaini nebūtu, tas nereti piepildījās. Tas, protams, nav jāuztver nopietni.

 Par daudz nopietnāku jāuzskata enerģētiskais (sauksim to tā, lai gan tāds formulējums nav īsti precīzs) nolādējums nocilvēka, kurš atrodas lielu dusmu varā. Viņš jūtas ļoti aizvainots, zvēro dusmās un alkst atriebības. Tādā stāvoklī viņa negatīvās emocijas reizēm materializējas caur vārdiem un var ilgi un graujoši iedarboties uz nolādētajiem. Būtībā tādi lāsti ir sava veida cilvēka psihiskās aizsardzības sistēma, ko mums piešķīrusi daba kā izdzīvošanas līdzekli, pret cita cilvēka agresiju. Starp citu, nereti pēc tam, kad tāds trieciens izdarīts, pats lādētājs, pārvarējis savu afekta stāvokli, piedod savam pāridarītājam, un tad lāsts daļu sava iedarbības spēka zaudē. Tomēr ne jau visus lāstus izraisa dusmas. Ir arī tādi, ko izraisa naids.

 Atšķirībā no dusmām naids ir mērķtiecīgi virzīts uz tā objekta iznīcināšanu, pret kuru tas vērsts. Cilvēks, kurš kādu neieredz sev vien zināmu iemeslu dēļ, nereti izmanto daudz efektīvākus līdzekļus: kaitējumu un rituālo lāstu.

 Lāstu uzlikšanas tradīcija pastāv jau kopš sirmas senatnes. Šo maģisko līdzekli nereti izmanto arī baznīca, veicot izslēgšanas rituālu no baznīcas. Tādā gadījumā līdz ar izslēgšanu cilvēkam tiek uzlikts lāsts. Tādi lāsti kļūst par dzimtas lāstiem: tie tiek nodoti mantojumā visām dzimtas paaudžu līnijām. Reizēm to darbība ilgst vairākus simtus gadu. Lāsta spēks uzliek cilvēkam dažādas pilnībā nepārvaramas nelaimes. Kā darbojas dzimtas lāsts?

 Vissenākā no formulām, kura raksturo dzimtas lāstu, ietver apgalvojumu: nolādēts ir katrs, kurš ir pakārts kokā. Senajos laikos kokos parasti kāra upurus dieviem (dažādus priekšmetus un dzīvniekus). Līdz šai dienai Āzijas kalnu pārejās sastopami koki, kuros ceļotāji, iedami pa kalniem, iekarina auduma strēmeles kā dāvanu kalnu gariem. Tiek uzskatīts, ka tādējādi cilvēks iemanto garu labvēlību un viņa ceļojums būs drošs. Senajos laikos reizēm tālab pakāra arī cilvēkus. Uzskatīja, ka visas cilvēka nelaimes “pāriet” uz pakārto upuri. Vēlāk romieši rituālu pilnveidoja, sitot krustā kriminālnoziedzniekus un nepakļāvīgos vergus. Tā viņi ne tikai atbrīvojās no sev nevēlamajiem cilvēkiem, bet arī uzkrāva tiem savus karmiskos grēkus.

 Lāsta rituāla jēga ir – pārcelt savu karmu uz svešiem pleciem. Vienlaikus nolādētais saņem papildu nepatikšanas, jo lāsts sagrauj viņa veselību, veiksmi, likteni (veiksmi, labklājību un mīlestību). Viss labais, kas viņam dzīvē bijis, pēc nolādēšanas “pārceļo” pie nolādētāja. Ja tas ir dzimtas lāsts, tad tā iedarbība kopā ar visām nepatikšanām “pārceļo” arī uz nākamajām paaudzēm. Tādējādi nolādētāja dzimta kļūst par nolādētā dzimtas sava veida karmisko vampīru. Tas notiek visai bieži. Lielākā daļa tagad dzīvojošo cilvēku glabā dažādu karmisko lāstu pēdas.

 Nepareizi būtu apgalvot, ka kaitējums ir spēcīgāks līdzeklis par lāstu. Drīzāk jau lāsts burtiski vada līdzās esošos burvjus, provocējot viņus uz kaitējuma uzlikšanu tieši šim cilvēkam. Melnā maģija nebūt nav brīva, visbiežāk tā ir daļa kopējā globālā sistēmā. Lāsts to iedarbina, bet kaitējums – tas jau ir šīs sistēmas darba auglis. Protams, ka, uzliekot lāstu, notiek apelēšana pie augstākajiem debesu spēkiem, kuri “palaiž” sistēmu.

 Savulaik autoram bija izdevība izpētīt dažu nolādēto dzimtu likteņus. Tādu dzimtu pastāvēšanā novērojama iepriekš zināma shēma. Nolādētais cilvēks vienmēr mirst agri. Viņa pēcteči slīgst nabadzībā, kļūst par noziedzniekiem vai alkoholiķiem. Turklāt otrajā vai trešajā paaudzē dzimtā noteikti parādās ragana, kura nereti sagandē dzīvi saviem tuvākajiem radiniekiem. Nākamajai paaudzei ir tieksme uz kriminālnoziegumiem vai arī tā nodzeras. Iznīcinošie spēki turpina vajāt dzimtu līdz pat galīgai tās izmiršanai. Viņi arī provocē pārējos cilvēkus negatīvi izturēties pret šo dzimtu. Apkārtējie reizēm bez jebkāda iemesla pret šiem cilvēkiem izturas ļoti slikti. Turklāt dzimtas locekļi tiek pakļauti varmācībai, un tiem biežāk par pārējiem tiek izdarīts enerģētiskais kaitējums. Protams, kaitējumi var būt arī atsevišķas parādības, taču tos visbiežāk provocē lāsti.

 Tomēr pats galvenais spēks, kurš darbojas tādos gadījumos, - ir dēmoni. Viena no lāstu sastāvdaļām ir dēmoniskie spēki, kuri procedūras laikā tiek atsaukti, lai sodītu konkrēto cilvēku. Šie spēki dzimtā paliek ļoti ilgi un pārtiek no tās veselības, asinīm un veiksmes. Tie ir ļoti vareni un ļauni spēki.

 Protams, ne jau visas nolādētās dzimtas pilnībā izmirst. Karmiskā trieciena spēku parasti izjūt viens no dzimtas locekļiem, kurš galu galā nomirst, neatstājis pēcnācējus. Pārējiem tiek daudz mazākas nozīmes nepatikšanas.

 Vai iespējams noņemt dzimtas lāstu? Principā – jā. Lāsts (jeb, kā to vēl sauc, nolādējums) tiek radīts izmantojot kvadrāta shēmu. Tam ir četri aktīvie punkti – programmas. Visas četras programmas mijiedarbojas viena ar otru, pastiprina katras spēku un atjauno to programmu, kura kaut kādā veidā ir nejauši izdzēsta. Lāsta noņemšana nozīmē, ka uzreiz vienlaikus tiek veikti četri paralēli rituāli, kuri iznīcina šos četrus lāsta pamatus. Tie ir dažāda plāna rituāli, sākot ar nožēlu un piedošanas lūgšanu par pāridarījumiem upuriem un beidzot ar ekskorcisma ceremonijām, lai padzītu “asins dēmonu”.

 Pastāv arī tādas īpašas lāstu noņemšanas frāzes. Nepieciešamības gadījumā tāda frāze var aizstāt mēnešiem ilgu burvja darbu, iedarbinot to karmisko spēku, kas izraisījuši negatīvo iedarbību, pašiznīcināšanas procesus. Katram dziedniekam ir pašam savi individuāli spēka vārdi. Katram pašam jāmeklē savi vārdi, kuri pārējiem var šķist pat bezjēdzīgi.

 Citas pasaules spēku iejaukšanās mūsu dzīvē nav nekāds retums. Mūsu pasaulē faktiski nav tādu cilvēku, kuri ne reizi nebūtu pakļauti tādai iedarbībai. Tiesa, cilvēka psihe veidota tā, ka šī iedarbība atrodas ārpus mūsu ticības robežām. Cilvēkiem iedvestās domas un rīcība parasti tiek uztverta tā, it kā tās avots būtu viņu pašu prāts. Visjūtamākās neredzamo spēku izpausmes arī notiek ārpus mūsu ticības robežām. Cilvēki, kuri saskārušies ar anomālajām parādībām, stāsta, ka tādos gadījumos viņiem radusies uzmācīga sajūta: es vai nu guļu vai esmu sajucis prātā. Tā tas tiešām notiek. Turklāt līdztekus ārpasaules iedarbībai anomālās parādības lielākoties aktivizē paša cilvēka, kurš tajā piedalās, iekšējie spēki. Ļoti bieži anomāliju rašanās cēlonis ir neapzinātais protests pret no ārienes uzspiestajiem notikumiem. Tā, pēc lielākās daļas pētnieku domām, arī poltergeists parādās kā tāda neapzināta protesta forma.