Mīlestība un draudzība kā enerģētiskais vairogs

Aura kā domu un jūtu uztvērējs un raidītājs

 Un tagad atcerēsimies, kas ir aura. Būtībā aura ir elektromagnētiskais lauks ar augsta līmeņa vibrācijām, kuras katram cilvēkam ir individuālas. Šis lauks izstaro individuāla garuma un biežuma viļņus – tā veidojas auras pamatkrāsa, jo katrai krāsai atbilst noteikta garuma viļņi. Mūsu domu un emociju kā izejošo viļņu garums mēdz mainīties. Viļņu vibrācijas var būt vērstas uz konkrētu adresātu vai vienkārši izplatīties telpā. Ļoti bieži mūsu domas ir haotiskas un bez adresāta, bet reizēm mēs raidām savus apzinātos vai neapzinātos domu un emociju sūtījumus – labvēlīgus vai ļaunus – konkrētam cilvēkam.

 Protams, visbiežāk mēs „izmētājam” neapzinātus vēstījumus – tā tas notiek, veidojot domas, jūtas, vērtējumus un spriedumus par kādu konkrētu cilvēku. Mūsu enerģētiskie „triecieni” un „glāsti” sasniedz adresātu, t.i., adresāta auru, burtiski vienā mirklī, neskatoties uz attālumu. Tāpēc sakāmvārds „Vārds nav zvirbulis, izspruks - nenoķersi” attiecināms ne tikai uz mutiski sacīto vārdu. Tikpat spēcīga vara ir arī vārdos neizteiktām domām un emocijām. Lai ietekmētu cilvēka auru, pietiek viņu vienkārši redzēt tāpat vai pa televizoru, vai fotogrāfijā. Varam iedomāties, cik kolosālu slodzi iztur publisko cilvēku - politiķu, ievērojamu sportistu, estrādes zvaigžņu - enerģētiskie apvalki. No vienas puses, miljoniem pielūdzēju mīlestība var pacelt tādu cilvēku nepieredzētos augstumos, bet ja šie miljoni izjūt naidu, apdraudēta būs ne tikai publiskās personas veselība un labklājība, bet pat dzīvība.

 Protams, pamodināt, izraisīt visas tautas mīlestību vai naidu – tas lielā mērā ir atkarīgs paša populārā cilvēka garīgajām iezīmēm. Taču, ņemot vērā cilvēku viduvējo apzinātības un atbildības līmeni par savām domām un emocijām, slava un masu uzmanība ir samērā riskanti labumi. Savukārt cilvēkam, kurš tiecas pēc popularitātes, jāprot izvēlēties tās sasniegšanas līdzekļus.

 Mīlestība un draudzība kā enerģētiskais vairogs

 Nule pieminētā sakarā jāatzīmē, ka īpaša nozīme ir radnieciskām un draudzības saitēm, kuras mus saista ar citiem cilvēkiem. Pat cilvēkam, kurš ir visai tālu no ezotērikas, ir zināmi enerģētiskās kopības piemēri – neizdibināmā saikne starp māti un bērnu, starp dvīņiem un mīļotajiem. Tagad ir saprotams mūsu senču varenais spēks. Tā, piemēram, kādreiz katrā ģimenē bija 10-18 cilvēki vienā paaudzē, un tādas ģimenes dzīvoja kopā ar citiem asinsradiniekiem, kas bija apvienoti dzimtās, ģintīs un plašākos veidojumos – ciltīs. Katru ģints-cilts locekli aizsargāja daudzi uz viņu vērsti labvēlīgi vēstījumi (vēlējumi). No turienes nāk nesalaužamais un neapspiežamais „latvju gars”. Cik daudzreiz vājāks un vieglāk ievainojamāks par savu senci stiprinieku ir mūsdienu cilvēks! Labākajā gadījumā mūsdienu cilvēkiem ir nelielas ģimenes ar vienu vai diviem bērniem, vājas ģimeniskās saiknes, kas atslābst jau brālēnu māsīcu līmenī, pilnīga vienaldzība pret tādiem dižiem jēdzieniem kā dzimta, tauta, cilvēce. Kā senāk mēs esam cieši saistīti savā starpā, bet neapzināti dalāmies tikai ar savu vienaldzību vai par agresiju ar it kā „svešiem”cilvēkiem, taču svešo ir pārāk maz, lai mūs enerģētiski uzlādētu.

 Uz tāda viduvējības fona vienmēr pamanāmas lielas (bet reizēm arī parastas) ģimenes, kuru locekļi viens otru atbalsta mentālā līmenī. Sastopot tādas ģimenes, jebkuru cilvēku pārņem sarežģītu jūtu komplekss – skaudība, pārsteigums, neskaidra vēlme kļūt par šīs kopības locekli. Patiesībā mēs visi arī esam lielu vai mazu kopību daļas, taču to neizmantojam ne savā, ne citu labā.

 Taču lai cilvēks kļūtu kaut drusciņ veselāks un laimīgāks, jāsāk ar to, ka vienkārši apzināti un no visas sirds jāvēl veselība un laime apkārtējiem.

 Rakstu sagatavoja: zīlēšanas portāls www.your-life-studio.com