Greizsirdība...

Cilvēki ir bijuši greizsirdīgi vienmēr. Vai nu tāpēc ka baidījušies pazaudēt, vai tāpēc ka uzskatījuši cilvēku par savu īpašumu. Šīs privātīpašnieciskās tiesības savulaik tika aizstāvētas divkaujās, par neuzticību žņaudza un indēja, ar goda jēdzienu piesedzot visparastāko un elementārāko greizsirdību, kas pirmkārt jau ir saistīta ar bailēm pazaudēt. Tagad pagātnei pieder cietsirdīgā izrēķināšanās, sabiedrības izpratne par tikumības normu ievērošanu kļuvusi iecietīgāka, tomēr miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām izjūt visīstāko vardarbību - vardarbību pār jūtām.

Greizsirdība ir izrādījusies neparasti dzīvotspējīga – to nevar vienkārši izravēt kā nezāli un pat savaldīt to ir ļoti grūti. Taču katram no mums ir pa spēkam mēģināt to „pieradināt”. Ne tikai tāpēc ka vētrainas greizsirdības izpausmes ir bīstamas veselībai, bet arī tāpēc ka mūsdienās tādas scēnas tiek uzskatītas vienkārši par nepieņemamām.

Kas vairāk pakļauts greizsirdībai?

Kā likums, spēcīgu greizsirdību izjūt par sevi nepārliecināti cilvēki, kas ir pārāk atkarīgi no partnera, kā arī, tieši pretēji, tik pašpietiekamas personības, kas otru cilvēku uzskata par savu īpašumu.

Greizsirdības saknes meklējamas bērnībā

Lielā mērā šīs jūtas ietekmē sabiedriskā morāle, kura stāv laulības sardzē. Tomēr greizsirdība galvenokārt sakņojas agrā bērnībā. Tās aizsākumi meklējami bērnībā. Daudzējādā ziņā greizsirdība ir ļoti bērnišķīgas jūtas, un tās vienmēr ir saistītas ar sāncensību. Visbiežāk tā attīstās starp brāļiem un māsām, kad katrs bērns pretendē saviem vecākiem būt pirmais un vienīgais. Ja agrā bērnībā bērns saņēmis pietiekami daudz mīlestības un uzmanības, tad viņš ļoti viegli greizsirdības jūtas pārvar. Taču vecāku rūpju trūkums, kā arī hipertrofēta uzmanība var radīt personības attīstībā novirzes.

Pieauguša cilvēka greizsirdība ir bērnībā apgūts zināma veida uzvedības modelis. Vai nu tā bijusi konkurence ar brāļiem un māsām, vai arī sevis identificēšana ar kādu no apkrāptajiem vai neuzticīgajiem vecākiem, vai arī tā ir sekas pārāk tuvām attiecībām ģimenē, kad bērns tiek uzskatīts par sevis sastāvdaļu un viņam tiek atstāts par maz telpas savas patstāvības un personības attīstībai. Tāda saplūšana ir normāla tikai stadijā „mazulis - māte” , bet ja bērnam ir vairāk kā 3 gadi un viņš tiek pārāk aprūpēts un kontrolēts, tad tā uzskatāma par patoloģisku. Pārlieku norūpējušies un pārmēru prasīgi vecāki pārkāpj bērna personības robežas. Nemitīgi iejaucoties bērna personības attīstības laukā, viņi rada uzvedības stereotipu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzei. Bērns šo attiecību modeli apgūst un, kļuvis pieaudzis, izmanto laulāto kopdzīvē.

Greizsirdīgs – tātad mīl...

Diemžēl, ne jau vienmēr tā ir. Protams, ka greizsirdība pauž, ka jūs cilvēkam esat dārga/s, taču tā ne vienmēr nozīmē mīlestību. Visbiežāk aiz greizsirdības slēpjas spēcīga emocionālā atkarība, bet nekādā gadījumā tā nav pašuzupurēšanās, kas ir raksturīga īstai, dziļai mīlestībai. Nedrīkst greizsirdības jūtas izraisīt „mākslīgi”. Ar tādām manipulācijām var sev pievērst uzmanību, likt sevi novērtēt, taču diez vai izdosies saglabāt attiecības turpmākajā laikā. Patiesa pieķeršanās rodas tikai tādās ģimenēs, kur tiek cienītas partnera intereses un netiek ierobežota brīvība. Mīlestība un neuzticēšanās nav savienojamas.

Patoloģiska greizsirdība

Greizsirdības murgs sākas tad, kad viens no partneriem kontrolē otram katru soli un vāji apzinās atšķirību starp savām un partnera vēlmēm un vajadzībām. Greizsirži nemitīgi tur aizdomās savu partneri neuzticībā, iztēlojas spilgtas intīmās ainas. Viens no lamatu veidiem, ko viņi izliek, ir lūgums pastāstīt par attiecībām, kādas bijušas līdz laulībai, turklāt viņi izprašņā pat par vissīkākajām intīmajām detaļām, diemžēl pēc tam kopējā dzīve pārvēršas par elli.

Prakse rāda, ka greizsirdības klīniskās formas visbiežāk ir raksturīgas vīriešiem. Sievas neuzticību vīrs var uzskatīt par savu ideālu, cerību krahu un dziļu vilšanos, no kā viņš paniski baidās un cenšas izbēgt. Turklāt vairumā gadījumu iemeslus savai greizsirdībai viņš izdomā pats un nespēj objektīvi novērtēt savu stāvokli.

Ja jums ir dārgas attiecības ar tādu cilvēku, tad nevajag „cilāt” pagātni, stāstot mīļotajam par saviem romāniem. Tas viņu tikai traumē un rada augsni greizsirdībai nākotnē, kura pavisam viegli var kļūt par slimīgu greizsirdību.

Ja viņš pret jums ir greizsirdīgs

Ja vīrs ir greizsirdis, vajag pievērst viņa uzmanību tā emocionālās atkarības pakāpei no jums, viņa tieksmei pēc pārlieku ciešām, gandrīz simbiozām attiecībām un jāmēģina viņam izskaidrot visus tādu attiecību mīnusus. Ja viņš ar savām jūtām netiek galā, ir jāuzstāj, ka ir nepieciešama ģimenes vai individuālā psihoterapija. Tāpat ir svarīgi nodrošināt attiecībās ar viņu stabilitāti, paļāvību un pārliecību, nedodot iemeslu greizsirdībai. Pamēģiniet aizpildīt viņa personības telpu tik lielā mērā, lai viņam pašam gribētos no jums atpūsties. Tai pašā laikā jāapzinās, ka aiz vīra patoloģiskās greizsirdības var slēpties viņa paša grēciņi. Tādos gadījumos greizsirdība ir aizsardzības reakcija, kas viņam ļauj atbrīvoties no sirdsapziņas pārmetumiem un vainas apziņas. Turklāt cilvēks, kurš atrodas greizsirdības murga varā, var pats būt uzticīgs, bet tikai vienkārši vēlēties laulību pārkāpt un „pierakstīt” šo vēlmi un tādu rīcību partnerim. Ja viņš spēs apzināties un pieņemt, ka viņam piemīt greizsirdības jūtas, būs vieglāk tās arī vadīt.

Ja jūs esat greizsirdīga

Pamēģiniet savas jūtas apvaldīt. Nepamatota greizsirdība – tas ir taisns ceļš, kas ved uz neuzticību. Jūsu partneris var tā rīkoties principa pēc, lai jums pierādītu savas tiesības uz brīvību darīt tā, kā viņš uzskata par nepieciešamu. Šādu protesta akciju viņš veiks tieši kā atbildi jūsu centieniem kontrolēt katru viņa soli. Ja jums visur rēgojas sāncenses, pacentieties aptvert un pēc tam samazināt savu emocionālo atkarību no dzīvesbiedra. Analizējiet situāciju -, iespējams, ka šķietamā sāncense jums vienkārši asociējas ar kādu no ģimenes locekļiem, ar ko jūs neapzināti konkurējat. Varbūt jūs vienkārši esat greizsirdīga uz vīra panākumiem, it īpaši, ja jūsu profesijas ir tuvas un jūs šobrīd esat mājsaimniece, kura sapņo atgriezties darbā. Tas atgādina sāncensību starp brāļiem un māsām, kā arī sava veida feministisku tieksmi pēc līderības, kam ģimenes ietvaros absolūti nav vietas.

Nepamatota greizsirdība rodas arī tad, ja partneri dzīvo civillaulībā un iepriekš nav vienojušies par kopdzīves attiecību noteikumiem. Tad viens tās uztver kā ilgstošas un nopietnas, bet otrs uzskata sevi par brīvu, jo neko taču nav solījis. Lai izvairītos no tāda konflikta, vajag noskaidrot savas un partnera gaidas un cerības. Turklāt jūs varat pārrunāt un vienoties par savstarpējām saistībām. Atcerieties, ka nomokot ar aizdomām un mēģinājumiem kontrolēt sava partnera uzvedību, jūs agri vai vēlu sabojāsiet savstarpējās attiecības un saņemsiet to, no kā baidāties vairāk par visu – viņš no jums aizies.

Spēcīga greizsirdība – tā ir jūsu pravietojumu realizēšanās. Jo vairāk mēs iegrožojam partnera brīvību, jo ir lielāka varbūtība, ka viņš centīsies no šīm važām atbrīvoties un sekas būs – neuzticība. „Saņemtā atbildes reakcija ir jūsu komunikācijas rezultāts,” tā saka psihologi. Jūsu vēstījums ir atspoguļojies sarunbiedra reakcijā. Sūtiet jaunus cita veida vēstījumus, un jūs saņemsiet vēlamo atbildi. Taču tālab būs nepieciešams mainīt dažas no savām pārliecībām un uzvedībā būt daudz elastīgākai.

Ja greizsirdība ir pamatota

Ja partneris bijis neuzticīgs, nekāda vētra nepalīdzēs un skandāls problēmu neatrisinās. Izvairieties no dusmām un labāk padomājiet par to, kas jūsu attiecībās nav tā, kā vajag, kādas problēmas dzīvesbiedrs mēģina kompensēt ar ārpuslaulības saskarsmi. Neuzticības upurim nepieciešams padomāt, kā paaugstināt savu pašvērtējumu un statusu ģimenē. Tas var būt mēģinājums sevi realizēt profesionāli, pievērsties veselībai, ārējam izskatam, sevis pilnveidošanai.

Ja jums ir aizdomas, ka partneris bijis neuzticīgs, tad vispirms pārrunājiet ar viņu jūsu kopējās problēmas, papūlieties izstāstīt par savām bailēm un sāpēm. Varbūt ir vērts kādu laiku padzīvot šķirti, lai padomātu un attiecības pārskatītu, celtu savu pašcieņu un cieņu partnera acīs? Tāpat pamēģiniet vērsties pēc profesionālas palīdzības.

Zelta vidusceļa likums

Dzīvesbiedru nedrīkst uzskatīt par savu īpašumu. Jau no paša ģimenes dzīves sākuma centieties attiecības veidot tā, lai katram būtu sava personīgā dzīves telpa, savas intereses, iespējas pilnveidoties un realizēties profesionālajā jomā. Tai pat laikā dzīvesbiedriem nepieciešams kopējs brīvais laiks, kopējas aizraušanās un intereses. Koncentrējoties uz sadzīvi, bērnu, draudzenēm un saviem vecākiem, nenorobežojieties no sociālajām attiecībām. It īpaši tas svarīgi, ja esat mājsaimniece un jaunā māmiņa. Jo mazāk jūs morālā un materiālā ziņā būsit atkarīga no vīra, jo mazāk būs iemeslu būt greizsirdīgai. Greizsirdība ir dziļas emocionālās atkarības izpausme. Meklējiet it visā zelta vidusceļu.

rakstu sagatavoja:www.your-life-studio.com