Zīlēšana, izmantojot spoguli

Zīlēšana, izmantojot spoguli

 Zīlēšana, izmantojot spoguli, - tā ir zīlēšana sveču gaismā, izslēdzot elektrisko apgaismojumu, zīlēšana klusumā, vienatnē, brīvā tērpā un izlaistiem matiem.

Obligātas prasības, kas jāievēro - vienatne un plkst.12.00 naktī. Tā zīlēšanu burvju spogulī parasti veica lauku meitenes. Viņ

as devās uz pirti, atbrīvojās no apģērba, lika uz galda divus spoguļus un divus svečturus ar svecēm katru savā pusē spogulim. Vienu no spoguļiem (lielāko) nolika ar spoguļattēlu pret sevi, bet otru (mazāko) nolika, vērstu pret pirmo spoguli tā, lai izveidotos garš koridors, kas ved tālu prom bezgalībā.

Zīlēšanu varēja veikt blāvā apgaismojumā, bet noteikti pilnīgā klusumā un vientulībā. Kamēr meitene novietoja spoguļus, viņai bija jāsaka maģiskie vārdi: “Mans izredzētais, nolemtais! Atnāc, parādies man (jāmin savs vārds) šajā spogulī!”. Izredzētais varēja parādīties uzreiz, bet reizēm tas bija jāgaida. Tika uzskatīts, ka jaunais cilvēks stāv meitenei aiz muguras un viņa tēlu iespējams ieraudzīt spoguļa koridorā.

Ja meiteni nebaidīja viņa parādīšanās, viņa varēja uzmanīgi izpētīt sava izredzētā sejas vaibstus, matu krāsu, apģērbu utt., bet pēc tam viņai nekavējoties bija skaļi jāpasaka: “Prom no šīs vietas!” Pēc šiem vārdiem tēlam bija jāpazūd. Ja meitene nepaspēja šos vārdus pateikt, tad valdīja uzskats, ka gari no savas pasaules var nonākt dzīvo pasaulē un pastrādāt visādas nekrietnības.