Gurķu maģija

Gurķu maģija: sējas kalendārs, tautas atziņas, vārdošana

 Pirmā gurķu sēšana jāveic slepus, lai neviens to neredzētu un par to neko nezinātu. Lai būtu laba raža, no svešām acīm jāslēpj pirmā gurķu dobe un pirmais izaugušais gurķis. Turklāt pirmais gurķis jāierok zemē, lai būtu daudz gurķu. Tādējādi tiek dots ziedojums gurķu aizbildnim Filipam un Falalejam. Ļaudis ticēja – ja šo nosacījumu izpilda, tad pārējie gurķi augs labi, bet ja nē, tad gurķu nebūs. Gurķi jāsēj tad, kad ābelēm sāk birt ziedi un plaši sāk ziedēt pienenes.

 19.maijā ir Jovas (Denisa), gurķu patrona, diena, kas ir vispiemērotākā diena diedzēto gurķu sēklu iesēšanai:

 “Ja Denisa dienā ir liela rasa, būs daudz gurķu”, ”Ja Denisa dienā laiks ir skaidrs, tā ir bagātas gurķu ražas pazīme”, “Jova rasu bagāti izlējis – gaidi lielu gurķu ražu”. Rasa Jovas dienā tiek uzskatīta par ārstniecisku.

 Laba diena gurķu sēšanai ir pavasara Ivana diena (21.maijs), tajā sētie gurķi būs gari un cieti.

 Ziemeļu reģionos gurķu sēšana notika 27.maijā, svētā mocekļa Izidora dienā, kuru tautā dēvēja par Sidoru. Naktī pirms tās pagalmā izkāra slapju lupatu, un, ja tā izžuva, tika uzskatīts, ka būs laba gurķu raža. Ja visa Sidora diena ir skaidra un silta, tiek prognozēta bagāta gurķu raža. Ja rīts ir auksts un apmācies, tad iesētie gurķi nebūs labi. Tādā gadījumā ieteica ar sēju pagaidīt līdz Falaleja vai Leontija dienai.

 Gurķus turpināja sēt arī 1.jūnijā (ilgā Ivana diena) un 2.jūnijā (Falaleja, gurķu audzētāja, diena):

 "Leontija un Falaleja dienā stādi gurķus”, “Falaleja dienā steidzies pabeigt gurķu sēšanu”.

 Gurķu sēja tiek pabeigta Leontija, gurķu patrona, dienā, 5.jūnijā.

 29.jūnijs tiek uzskatīts par dienu, kad gurķu dobes ir ravējamas.

 Tautas novērojumi un atziņas par gurķiem

 Ja gurķu dobē priekšlaikus ir daudz dzeltenu gurķu stīgu, tas norāda, ka kāds tiem uzmetis ļaunu aci, pamanot, kā aug pirmais gurķis.

 Ja gurķu stīgās daudz tukšo ziedu, tad tautas gudrība māca: jāņem veca vīze, jāatnes uz dārzu un jānomet pie gurķiem, sakot tādus vārdus: “Cik biezi šī vīze tika pīta, tāpat lai vijas mani gurķi”. Tad gurķu būs daudz.

 Ja eglēs daudz čiekuriņu – tas uz labu gurķu ražu.

 Trešdienā vai piektdienā sēti gurķi parasti ir ar rūgtu garšu.

 27.septembrī, Tā Kunga Dzīvudarošā krusta vispasaules svētku dienā, vajag sālītos gurķus mucā sakratīt, tad tie labāk saglabājas.

 Gurķi sālāmi Jaunā mēnesī tāpat, kā vispār visa konservēšana tad veicama.

 Par labu gurķu ražu liecina masveidīga dunduru parādīšanās.

 Lai pasargātu gurķus no dažādām kaitēm, senos laikos meitas sapulcējās tumšā naktī pie gurķu dobēm un, izģērbušas kailas, apskrēja tās visapkārt. Tika uzskatīts, ka tādā veidā var pasargāt gurķu ražu.

 Lai iznīcinātu pelējumu mucās ar sālītajiem gurķiem, bija īpaša lelle – Akila, (Akila sālījumā/marinādē). Tās galva bija piepildīta ar sinepju sēklām un tāpēc bija smagāka par ķermeni. Peld Akila sālījumā (marinādē) ar galvu uz leju, un sinepes neļauj veidoties pelējumam.

 Vārdošana, sējot gurķus

 Sējot gurķus, klusītiņām sakiet tā:

 “Tīrā laukā iziet karavīrs,

 Jauns kā ozols, slaiks kā ozols.

 Karavīrs laukā ir drosminieks,

 Arī gurķis būs uz goda.

 Mēnestiņš pieskatīs, mēnestiņš uzpasēs.

 Nelaimi novērsīs. Tukšziežus aizvāks.

 Mēli aiz zobiem, atslēgu priekšā.

 Lai notiek tā.”

 Lai būtu laba gurķu raža, paņemiet pusglāzi gavēņa eļļas (t.i., augu eļļas). Šai eļļā ielieciet gurķu sēklas un, turot glāzi pie sevis, noklausieties baznīcā dievkalpojumu. Pēc tam neņemiet sēklas ārā no eļļas trīs dienas, bet tad, kad tās sēsiet, klusiņām sakiet tādus vārdus:

 “Jeruzālemē krusa,

 Jeruzālemē lietus,

 Jeruzālemē posts,

 Bet manā dārzā ir dobe,

 Trekna kā sviests,

 Tikpat bagāts mans galds un dārzs.

 Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.”

 Gurķu vārdi konservēšanai

 Arī gurķi mīl burvju vārdiņus. Lai jūsu krājumi ziemai nebojātos, lai burkām vāki nesprāgtu vaļā, ir seni, pārbaudīti vārdi un noteikums: burkas jāaizvāko dilstošā Mēness fāzē. Pēc tam jāņem krīts, jāapslaka tas ar svētīto ūdeni un jāsaka:

 Krīts visu spēj,

 Krīts balti balts.

 Baltais vārds – patiess,

 Ar svēto ūdeni svētīts,

 No tā neizrausies.

 Āmen.”

 Pēc tam jārīkojas tā: aizgriež burciņai vāciņu un pusnaktī to liek uz grīdas, apvelk ar “apvārdoto” krītu tai apkārt un saka vārdus:

 “Gurķi malaci,

 Tu burciņā iekļuvis,

 Tu lamatās iekļuvis,

 Ne mūžam no tāstev neaizskriet,

 Ne mūžam no tāstev neaizbēgt,

 Līdz es (minēt vārdu) tev to neatļaušu,

 Sēdēt tev nebrīvē.

 Kad sēdēsi,

 Ar briesmīgu kaiti neslimosi,

 Ar pelējumu nepārklāsies,

 Ar pelējumu nemazgāsies.

 Kā teikšu, tā arī būs, un tā piepildīsies. Āmen.”

 Ja apvārdojāt dažas gurķu burkas, lieciet tās aplī. Lai pastāv līdz rītam.