Meditācija- Kur aiziet mīlestība?

 Meditācija- Kur aiziet mīlestība?

 „Kur aiziet mīlestība?” mazs puisēns, vārdā Laimis, jautāja tēvam.

 „Nomirst,”tēvs atbildēja. „Cilvēki neglabā to, kas viņiem ir. Vienkārši neprot mīlēt!”

 Puisītis iegrima domās un nolēma: Izaugšu liels un palīdzēšu cilvēkiem!

 Ritēja gadi. Laimis izauga un atcerējās savu apņemšanos, un no visa spēka centās palīdzēt cilvēkiem, bet tie viņu neņēma vērā. Lielā laime, ko sevī iemiesoja Laimis, pamazām sāka dilt, rukt un vārgt. Viņš izbijās, kaut nu laime nepagaistu pavisam, un devās tālā ceļojumā, lai sameklētu zāles pret savu kaiti.

 Viņš gāja pa gariem un īsiem ceļiem un nevienu nesastapa, un jutās arvien sliktāk. Tad viņš apstājās, lai atvilktu elpu zem koka ar plaši izvērstu vainagu. Tikko viņš laidās snaudā, izdzirdēja soļus. Atvēra acis un redz: pa mežu iet sagrabējusi vecene, tērpta skrandās, basām kājām, ar izkapti rokās. Laimis metās pie tās:

 „Apsēdieties. Droši vien esat nogurusi. Jums jāatpūšas un jāiestiprinās.”

 Vecenītei tiešām bezspēkā kājas ļodzījās un tā burtiski noslīga zemē. Nedaudz atguvusi spēkus, vecā sieva izstāstīja Laimim savu stāstu:

 „Sāp sirds, ka tevi uzskata par tādu sagrabējušu veču, jo patiesībā es taču esmu gana jauna un mani sauc – Mīlestība!”

 „Tad tu esi Mīlestība?” brīnījās Laimis. „Bet man stāstīja, ka mīlestība ir visbrīnišķīgākā lieta pasaulē!”

 Laime uzmanīgi viņā pavērās un pajautāja:

 „Kā tevi sauc?”

 „Par Laimi.”

 „Ak, par laimi. Man arī reiz stāstīja, ka laimei jābūt brīnišķai.” To sakot, viņa no savām skrandām izvilka spoguli. Laimis ieskatījās tajā un apraudājās. Mīlestība apsēdās viņam blakus un maigi apskāva.

 „Ko mums nodarījuši tie ļaunie cilvēki un liktenis!” žēlojās Laimis.

 „Neko,” atteica Mīlestība. –„Ja mēs būsim kopā un rūpēsimies viens par otru, mēs ātri kļūsim jauni un skaisti.”

 Un, lūk, zem tā koka ar zaroto lapotni Mīlestība ar Laimi noslēdza vienošanos – nekad nešķirties. Un no tā laika ir tā: ja no kāda dzīves aiziet mīlestība, reizē ar to aiziet arī laime, jo tās vienmēr ir kopā, bet cilvēki to nesaprot līdz pat šodienai.